Eiropas Komisija līdz augustam apstiprināja tikai 40 % līdzekļu izmaksu no līdzekļiem, kas bija plānoti saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu (AUM) – Eiropas plānu pēc pandēmijas, kuram katra dalībvalsts izstrādāja Nacionālo atveseļošanas un noturības plānu (NAP).Šā plāna darbības termiņš beidzas 2026. gada beigās, kā ceturtdien ziņoja aģentūra EFE, ko citē aģentūra Agerpres..
Saskaņā ar Kopienas izpildvaras ziņojumu līdz 31. augustam Brisele bija izmaksājusi dotācijas 170,8 miljardu eiro apmērā un aizdevumus 94,6 miljardu eiro apmērā, kas ir attiecīgi 48 % un 30 % no kopējām piešķirtajām summām.
‘Ja turpināsies pašreizējais maksājumu temps, Komisija lēš, ka līdz 2024. gada beigām tiks izmaksāti vairāk nekā 300 miljardi eiro,’ teikts ziņojumā.
Maksājumi paātrināti tikai 2024. gadā
Tā kā šīs programmas līdzekļi jāiztērē līdz 2026. gada beigām, dalībvalstīm atlikuši tikai divi gadi, lai iesniegtu maksājumu pieprasījumus par atlikušajām daļām, kuru faktiskā izmaksa ir atkarīga no vairāku politikas virzienu izpildes.
Tomēr Brisele uzsver, ka maksājumu temps pēdējā gada laikā ir ievērojami paātrinājies pēc 2023. gada kavējumiem, ko tā skaidro ar to, ka dalībvalstīm bija jāatjaunina savi nacionālie reformu plāni, lai iekļautu nodaļu ‘RepowerEU’ – programmu, kuras mērķis ir samazināt atkarību no Krievijas enerģijas.
Tomēr ‘dažos gadījumos joprojām pastāv kavējumi un lielas problēmas saistībā ar līdzekļu apguvi līdz 2026. gada beigām,’ norādīts arī Eiropas Komisijas ziņojumā.
Eiropas Parlaments 2021. gada martā apstiprināja Atveseļošanas un noturības mehānismu, lai palīdzētu Eiropas Savienības valstīm, tostarp Rumānijai, apkarot COVID-19 pandēmijas sekas.RRM ir galvenā stimulēšanas pasākumu paketes sastāvdaļa, kas saistīta ar Eiropas atveseļošanas instrumentu ‘Nākamās paaudzes ES’, kura kopējā vērtība ir 750 miljardi eiro.
Jautājumi arī Rumānijai
Valdība paredz, ka Rumānija zaudēs summu, kas varētu sasniegt 500 miljonus eiro no NRRP trešā maksājuma daļas, saskaņā ar valdības avotiem.Iemesls tam ir nespēja īstenot reformas attiecībā uz valsts enerģētikas uzņēmumu pārvaldību.
Eiropas Komisija uzskata, ka dažos uzņēmumos, piemēram, Hidroelectrica, Nuclearelectrica, Romgaz un Transelectrica, direktoru valdēs ir ieceltas personas, kas neatbilst ieņemamajiem amatiem, un atlases procedūras nav bijušas pietiekami pārredzamas.Viens no nesavienojamības piemēriem ir tādu personu iecelšana amatā valsts uzņēmuma vadībā, kuras ir ieceltas amatā iecelšanas un atalgojuma komitejā.
Saskaņā ar informāciju, ko HotNews.ro ieguva no valdības avotiem, valdība neplāno uzlabot tiesību aktus attiecībā uz korporatīvo pārvaldību, proti, Ārkārtas rīkojumu Nr. 109/2011, kas apstiprināts ar Likumu Nr. 111/2016, kā arī nevēlas izbeigt līgumus ar personām, kuras Eiropas Komisija atzinusi par nesaderīgām, liecina informācija, ko HotNews.ro ieguva no valdības avotiem.Tas notiek, neraugoties uz ievērojamo summu, ko Rumānija varētu zaudēt: EUR, kas atbilst trešajam maksājuma pieprasījumam, – 500 miljonus EUR no 2,7 miljardiem EUR.
