Vairāku Krievijas reģionu varasiestādes ir paziņojušas par ievērojamu algu un prēmiju palielināšanu tiem krieviem, kuri brīvprātīgi dodas karot karā Ukrainā, otrdien ziņo AFP.
Piemēram, Hantimansijskas ziemeļu reģions ir paziņojis, ka Ukrainas frontē karojošajiem brīvprātīgajiem izmaksājamā gada alga būs 5,27 miljoni rubļu, kas atbilst aptuveni 50 000 eiro un aptuveni piecas reizes pārsniedz vidējo gada algu Krievijā.Prēmija par līguma parakstīšanu ar Krievijas armiju ir noteikta 2,7 miljonu rubļu jeb aptuveni 25 400 eiro apmērā, ziņo aģentūra Agerpres.
Savukārt Belgorodas apgabals, kas robežojas ar Ukrainu, ir palielinājis prēmiju par līguma parakstīšanu ar armiju līdz 3 miljoniem rubļu (aptuveni 28 200 eiro), kas ir 800 000 rubļu vairāk nekā iepriekš.
Kādas algas sola plakāti Maskavā?
Šajā laikā televīziju pārraidītie aicinājumi doties armijā vairojas līdz ar ielu plakātu kampaņām, kurās tiek uzsvērts algu pieaugums.
Šādi plakāti, kas kopš jūlija novēroti Maskavas galvaspilsētas reģionā, sola 5,2 miljonu rubļu lielu gada algu.
Dienvidrietumu Krasnodaras reģionā gada alga ir gandrīz divkāršojusies, sasniedzot 1,9 miljonus rubļu (18 000 eiro), kas ir trešais algas palielinājums kopš kara sākuma Ukrainā 2022. gada februārī.
Arktiskajā Jamalo-Nencu reģionā brīvprātīgajiem piedāvātais atalgojums ir 1,1 miljons rubļu (10 300 eiro), bet Augšvolgas reģionā – 500 000 rubļu (aptuveni 5000 eiro).Kaukāza Dagestānas reģionā, kas ir viens no Krievijas nabadzīgākajiem reģioniem, šī alga arī ir noteikta 500 000 rubļu apmērā, kas ir pieckāršs pieaugums kopš konflikta sākuma.
Tomēr algu pieaugums ir pieticīgāks bijušajā impērijas galvaspilsētā St.Pēterburgā, kur tas ir sasniedzis 1,8 miljonus rubļu (17 000 eiro), salīdzinot ar iepriekšējiem 1,3 miljoniem rubļu.
Maskava meklē jaunus spēkus ieslodzīto vidū, savukārt Kijeva ir ieviesusi stingrus mobilizācijas pasākumus
Lai vēl vairāk veicinātu brīvprātīgo iesaukšanu armijā, Krievijas parlaments septembrī nobalsoja par likumu, kas ļauj pārtraukt kriminālvajāšanu pret tiem, kuri iestājas armijā, jo iepriekš amnestiju apmaiņā pret došanos uz fronti varēja saņemt tikai notiesātie ieslodzītie.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva rīkojumu 2022. gada septembrī mobilizēt aptuveni 300 000 rezervistu, taču pašlaik vilcinās izsludināt jaunu mobilizāciju, jo iepriekšējās mobilizācijas rezultātā simtiem tūkstošu krievu bēga no valsts, baidoties tikt nosūtīti uz fronti.Kopš tā laika Putins ir apsolījis, ka vairs nekādu mobilizāciju nesludinās, apgalvojot, ka brīvprātīgo skaits ir pietiekams, lai aizpildītu armijas rindas.
Tomēr šā gada pirmajā pusgadā to personu skaits, kas vēlas parakstīt līgumus ar Krievijas armiju, krasi samazinājās, lai gan pēc Ukrainas uzbrukuma Krievijas Kurskas provincei augustā to skaits pieauga.
Karam, ko Krievija uzsāka, iebrūkot Ukrainā, piemīt asiņaina uzbrukuma konflikta iezīmes, kurā abas puses cieš lielus cilvēku zaudējumus, kurus ir grūti aizstāt.
Kamēr Krievija joprojām cenšas paļauties uz brīvprātīgu iesaukšanu armijā, Ukraina ir pieņēmusi stingrus mobilizācijas pasākumus, kas ir noveduši pie daudziem mēģinājumiem bēgt no valsts, korupcijas ierēdņu vidū un piespiedu vervēšanas akcijām, kurās vervētāji izmanto pat brutālas metodes.
Ne Kijeva, ne Maskava nepublisko informāciju par to, cik upuru šajā karā ir viņu pusē.
Saskaņā ar amerikāņu laikraksta ‘Wall Street Journal’ datiem, konfidenciāla Ukrainas aplēse no šā gada sākuma liecināja par aptuveni 80 000 bojāgājušo un aptuveni 400 000 ievainoto Ukrainas armijā.
Attiecībā uz Krievijas pusi Krievijas opozīcijas plašsaziņas līdzekļu aplēses, kas balstītas uz notariāli apstiprinātiem datiem, liecina par vismaz 120 000 bojāgājušo, savukārt Rietumu izlūkdienestu aplēses atšķiras, dažos gadījumos tās sasniedz 200 000 bojāgājušo un 400 000 ievainoto.
Ne Kijeva, ne Maskava nepublisko informāciju par to, cik upuru šajā karā ir viņu pusē.
Saskaņā ar amerikāņu laikraksta ‘Wall Street Journal’ datiem, konfidenciāla Ukrainas aplēse no šā gada sākuma liecināja par aptuveni 80 000 bojāgājušo un aptuveni 400 000 ievainoto Ukrainas armijā.
Attiecībā uz Krievijas pusi Krievijas opozīcijas plašsaziņas līdzekļu aplēses, kas balstītas uz notariāli apstiprinātiem datiem, liecina par vismaz 120 000 bojāgājušo, savukārt Rietumu izlūkdienestu aplēses atšķiras, dažos gadījumos tās sasniedz 200 000 bojāgājušo un 400 000 ievainoto.
Vairāku Krievijas reģionu varasiestādes ir paziņojušas par ievērojamu algu un prēmiju palielinājumu tiem krieviem, kuri brīvprātīgi iesaistīsies karā Ukrainā, otrdien ziņo AFP.
Piemēram, Hantimansijskas ziemeļu reģions ir paziņojis, ka Ukrainas frontē karojošo brīvprātīgo gada alga būs 5,27 miljoni rubļu, kas atbilst aptuveni 50 000 eiro un aptuveni piecām vidējām gada algām Krievijā.Saskaņā ar Agerpres ziņoto informāciju prēmija par līguma parakstīšanu ar Krievijas armiju ir 2,7 miljoni rubļu, kas ir aptuveni 25 400 eiro.
Līdzīgi arī Belgorodas apgabals, kas robežojas ar Ukrainu, ir paaugstinājis parakstīšanas prēmiju līgumiem ar armiju līdz 3 miljoniem rubļu (aptuveni 28 200 eiro), salīdzinot ar 800 000 rubļu iepriekš.
Kādas algas sola Maskavas plakāti?
Šajā laikā televīzijā raidījumos, kā arī ielu kampaņās, kurās tiek uzsvērts algu palielinājums, vairojas aicinājumi iestāties armijā.
Kopš jūlija Maskavas galvaspilsētas reģionā novērotie plakāti sola gada algu 5,2 miljonu rubļu apmērā.
Dienvidrietumu Krasnodaras apgabalā gada alga ir gandrīz divkāršojusies, sasniedzot 1,9 miljonus rubļu (18 000 eiro), kas ir jau trešais algas palielinājums kopš kara sākuma Ukrainā 2022. gada februārī.
Arktiskajā Jamalo-Nencu reģionā brīvprātīgajiem piedāvātā alga ir 1,1 miljons rubļu (10 300 eiro), bet Augšvolgas reģionā – 500 000 rubļu (aptuveni 5000 eiro).Kopš jūlija Maskavas galvaspilsētas reģionā novērotie plakāti sola gada algu 5,2 miljonu rubļu apmērā.
Dienvidrietumu Krasnodaras apgabalā gada alga ir gandrīz divkāršojusies, sasniedzot 1,9 miljonus rubļu (18 000 eiro), kas ir jau trešais algas palielinājums kopš kara sākuma Ukrainā 2022. gada februārī.
Arktiskajā Jamalo-Nencu reģionā brīvprātīgajiem piedāvātais atalgojums ir 1,1 miljons rubļu (10 300 eiro), bet Augšvolgas reģionā – 500 000 rubļu (aptuveni 5000 eiro).Nabadzīgajā Kaukāza Dagestānas reģionā šis atalgojums arī ir 500 000 rubļu, kas kopš konflikta sākuma ir pieckāršojies.
Bijušajā impērijas galvaspilsētas reģionā Sanktpēterburgā algu pieaugums ir pieticīgāks – no 1,3 miljoniem rubļu (17 000 eiro) līdz 1,8 miljoniem rubļu.
Maskava meklē jaunus spēkus ieslodzīto vidū, savukārt Kijeva ir ieviesusi stingrus mobilizācijas pasākumus
Lai veicinātu brīvprātīgo iesaukšanu armijā, Krievijas parlaments septembrī nobalsoja par likumu, kas ļauj izbeigt kriminālprocesu pret tiem, kuri iestājas armijā, jo iepriekš apžēlošanu apmaiņā pret došanos uz fronti varēja saņemt tikai notiesātie cietumnieki.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 2022. gada septembrī pavēlēja mobilizēt aptuveni 300 000 rezervistu, taču pašlaik viņš vilcinās izsludināt jaunu mobilizāciju, jo iepriekšējā mobilizācija izraisīja simtiem tūkstošu krievu bēgšanu no valsts, baidoties no nosūtīšanas uz fronti.Kopš tā laika Putins ir apsolījis, ka vairs nesludinās nekādu mobilizāciju, apgalvojot, ka ir pietiekami daudz brīvprātīgo, lai piepildītu armijas rindas.
Tomēr šā gada pirmajā pusgadā krasi samazinājās to cilvēku skaits, kuri vēlējās parakstīt līgumus ar Krievijas armiju, lai gan pēc tam, kad Ukraina augustā sāka uzbrukumu Krievijas Kurskas provincei, to skaits pieauga.
Karš, ko Krievija uzsāka, iebrūkot Ukrainā, ir raksturojams kā asiņains iznīcināšanas karš, kurā abas puses cieš ievērojamus, grūti atlīdzināmus cilvēku zaudējumus.
Kamēr Krievija turpina paļauties uz brīvprātīgo spēkiem, Ukraina ir pieņēmusi stingrus mobilizācijas pasākumus, kas ir noveduši pie daudziem bēgšanas mēģinājumiem no valsts, korupcijas amatpersonu vidū un piespiedu vervēšanas akcijām, kurās vervētāji ir pielietojuši brutālas metodes.
Ne Kijeva, ne Maskava nepublicē informāciju par savu karā cietušo skaitu.
Saskaņā ar amerikāņu laikraksta ‘Wall Street Journal’ datiem, konfidenciāla Ukrainas aplēse, kas tika veikta šā gada sākumā, liecināja par aptuveni 80 000 bojāgājušo un aptuveni 400 000 ievainoto Ukrainas karavīru.
Attiecībā uz Krievijas pusi aplēsēs, kas balstītas uz notariāli apstiprinātiem Krievijas opozīcijas preses datiem, norādīts uz vismaz 120 000 bojāgājušo, savukārt Rietumu izlūkdienestu vērtējumi atšķiras, dažās aplēsēs minot līdz 200 000 bojāgājušo un 400 000 ievainoto.
