Jebkāda, pat īslaicīga, mūsu planētas klimata sasilšana virs 1,5 °C sliekšņa, ko zinātnieki uzskata par drošāko robežu, radītu ‘neatgriezeniskas sekas’ cilvēces nākotnei, paziņojuši plaša pētījuma autori, kas trešdien publicēts žurnālā Nature, ziņo aģentūra AFP.
Šis brīdinājums, kas izdots pēc trīs gadu pētījumiem, kurus veikuši 30 zinātnieki no dažādām valstīm, pievēršas jautājumam, kas kļūst arvien aktuālāks, ņemot vērā cilvēces kavēšanos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā: tā kā Parīzes nolīgumā noteiktā 1,5°C robeža dažbrīd šķiet apdraudēta, vai mums vajadzētu samierināties ar šīs robežas pārsniegšanu vairākus gadu desmitus pirms iespējamās temperatūras pazemināšanās?
Pārlūzuma punkti ar ilgstošām sekām
Nē, atbildēja zinātnieki, jo šāds scenārijs, ko dēvē par ‘pārsniegšanu’, neatbilst centieniem apturēt globālo sasilšanu, jo tas varētu izraisīt ‘neatgriezeniskas’ sekas, kas ilgtu gadu tūkstošiem.
Šādā scenārijā varētu tikt sasniegti vairāki ‘lūzuma punkti’, tostarp mūžīgā sasaluma un kūdrāju – divu milzīgu oglekļa krātuvju – izzušanas gadījumā varētu izdalīties milzīgi daudz siltumnīcefekta gāzu, kas vēl vairāk sasilda mūsu planētu.
Ja 1,5°C slieksnis tiktu pārsniegts gadsimta laikā, jūras līmenis varētu paaugstināties vēl par 40 centimetriem, kas radītu dzīvības un nāves situāciju salu valstīm, norāda pētījuma autori.
‘Pat ja mēs pēc tam spētu samazināt temperatūru, pasaule, kurā dzīvojam, nebūtu tāda pati, kā tad, ja robeža nekad nebūtu pārsniegta,’ skaidro Karls Frīdrihs Šleussners (Carl-Friedrich Schleussner), pētnieks no Starptautiskā Lietišķās sistēmu analīzes institūta Austrijā un pētījuma veikšanas grupas koordinators.
Drūmas prognozes
Saskaņā ar ANO datiem visas līdz šim valstu uzņemtās saistības klimata jomā liecina, ka līdz 2100. gadam Zemes klimats salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laikmetu pieaugs par gandrīz 3°C.
Antropogēno siltumnīcefekta gāzu emisijas tuvojas maksimumam, tomēr to samazināšanās vēl nav sākusies, lai gan līdz 2030. gadam emisijas jāsamazina par gandrīz 50 %, lai būtu cerības ievērot 1,5°C slieksni.
Tomēr šis mērķis būtu tikai solis ceļā uz oglekļa neitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam, kad dabiskajiem oglekļa piesaistītājiem un tehnoloģijām būs jāabsorbē tāds siltumnīcefekta gāzu daudzums, kas būs vienāds ar cilvēka darbības radīto emisiju daudzumu.
Ņemot vērā uzkrājušos kavēšanos, daži pētnieki un politiķi tagad uzskata, ka šīs 1,5°C robežas pārsniegšana ir neizbēgama.
Karls Frīdrihs Šleussners (Carl-Friedrich Schleussner) uzskata, ka pētījuma secinājumi vēl vairāk uzsver, ka ‘valdībām ir steidzami jārīkojas, lai samazinātu emisijas tagad, nevis vēlāk, lai maksimālo sasilšanu saglabātu pēc iespējas zemāku’.
