Nobela prēmiju fizikā 2024. gadā piešķīra pētniekiem Džonam Hopfīldam un Džefrijam Hintonam (John Hopfield and Geoffrey Hinton), dēvētiem par ‘mākslīgā intelekta krusttēvu’, par viņu darbu mākslīgo neironu tīklu jomā, kas kalpoja par pamatu mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstībai.
Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija nolēma 2024. gada Nobela prēmiju fizikā piešķirt Dž.Hopfīldam un Džefrijam E.Hintonam ‘par fundamentāliem atklājumiem un izgudrojumiem, kas ļauj veikt mašīnmācīšanos ar mākslīgajiem neironu tīkliem’.
‘Šī gada laureāti ir guvuši ievērojamus sasniegumus fizikā, kas ir pamats datoru izmantošanai, lai palīdzētu un palīdzētu mums risināt daudzas problēmas, ar kurām saskaras mūsu sabiedrība,’ teikts Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas paziņojumā.
‘Pateicoties viņu darbam, cilvēces rīcībā tagad ir jauns rīks, ko mēs varam izmantot lielākam labumam.Mašīnmācīšanās, kuras pamatā ir mākslīgie neironu tīkli, pašlaik revolucionizē zinātni, inženierzinātnes un ikdienas dzīvi,’ uzsvērts tajā.
‘Šī joma jau ir uz robežas, lai atvieglotu atklājumus ilgtspējīgas sabiedrības veidošanā, piemēram, jaunu funkcionālu materiālu identificēšanā.Tas, kā dziļā mācīšanās, izmantojot mākslīgos neironu tīklus, tiks izmantota nākotnē, ir atkarīgs no tā, kā mēs kā cilvēki izvēlēsimies izmantot šos neticami spēcīgos rīkus, kas jau tagad ir pieejami daudzos mūsu dzīves aspektos,’ norāda Stokholmas Zinātņu akadēmija.
Nobela prēmiju fizikā 2024. gadā piešķirs par datorzinātnēm
2024. gada Nobela prēmijas fizikā laureāti izmantoja fizikas instrumentus, lai izstrādātu metodes, kas palīdzēja likt pamatus mūsdienu jaudīgajai mašīnmācīšanai, skaidro Zviedrijas akadēmija.
Džons Hopfīlds radīja struktūru, kas spēj uzglabāt un rekonstruēt informāciju.Džefrijs Hintons izgudroja metodi, ar kuras palīdzību var patstāvīgi atklāt datu īpašības, kas ir kļuvusi būtiska pašlaik izmantotajiem lielajiem mākslīgajiem neironu tīkliem.
‘Lai gan datori nespēj domāt, mašīnas tagad spēj atdarināt tādas funkcijas kā atmiņa un mācīšanās.Šā gada laureāti ir devuši savu ieguldījumu, lai tas būtu iespējams.Izmantojot fizikas pamatjēdzienus un metodes, viņi izstrādāja tehnoloģijas, kas izmanto tīklu struktūras informācijas apstrādei,’ skaidro citētais avots.
Džons Dž.Hopfīlds, dzimis 1933. gadā Čikāgā, ieguva doktora grādu. 1958. gadā Kornela universitātē Itakā.Viņš ir Prinstonas universitātes profesors.
Geoffrey E.Hintons, dzimis 1947. gadā Londonā, ieguvis doktora grādu. 1978. gadā Edinburgas Universitātē.Viņš ir profesors Toronto Universitātē.
2018. gadā Hintons saņēma prestižo Tjūringa balvu, ko bieži dēvē par ‘Nobela prēmiju datorzinātnēs’, par darbu mašīnmācīšanās tehnoloģiju (dziļās mācīšanās) jomā.Viņš tika apbalvots kopā ar franču izcelsmes amerikāņu pētnieku Jānu Lekunu un kanādiešu pētnieku Jošua Bengio.Viņus trīs bieži dēvē par ‘mākslīgā intelekta krusttēviem’ vai ‘dziļās mācīšanās krusttēviem’.
Pagājušajā gadā Nobela prēmija fizikā tika piešķirta pētniekiem Pjēram Agostīni (Pierre Agostini), Ferencam Kraušam (Ferenc Krausz) un Annai L ‘Huijē (Anne L ‘Huillier) ‘par eksperimentālām metodēm, kas rada atosekundes gaismas impulsus, lai pētītu elektronu dinamiku matērijā’.
Nobela prēmiju pasniegšanas grafiks 2024. gadā
Pēc Nobela prēmijas fizioloģijā vai medicīnā pasludināšanas pirmdien un fizikas prēmijas pasludināšanas otrdien, atlikušās Nobela prēmijas 2024. gadā tiks pasniegtas no 9. līdz 14. oktobrim:
Nobela prēmiju laureāti tiks paziņoti drīz pēc tam, kad Nobela prēmiju komiteja tos atklās.
Tie, kuri vēlas vērot laureātu paziņošanas ceremonijas reāllaikā, var to darīt tiešraidē vietnē nobelprize.org un Nobela prēmijas Facebook, X, YouTube un LinkedIn lapās.
Nobela prēmija medicīnā šogad tika piešķirta pētniekiem Viktoram Ambrosam un Garijam Ruvkunam par mikroRNS atklāšanu.
